bernu nami Latvija

Kurzeme
latgale
vidzeme

Profesionāla dejošana – kas tur īpašs?!

Deja – viena no patīkamākajām un emocionāli lādētākajām nodarbēm visā pasaulē. Šī nodarbe tūkstošiem jauniešu Latvijā ir kļuvusi par dzīves sastāvdaļu. Deja ne tikai attīsta ķermeņa dotības – lokanību, izturību un veido ķermeņa muskuļu reljefu, bet arī stiprina morālo izturību, konsentrēšanās spējas, orientāciju telpā un sava ķermeņa morālo un fizisko iespēju izzināšanu. Tomēr ko nozīmē dejot profesionāli?! Vai tas ir tik pat baudāmi kā uzdejot piektdienas vakarā uz bāra letes?! Pats esmu dejotājs nu jau astoņus gadus un trīs gadus to daru profesionālā līmenī, padalīšos ar saviem iespaidiem un viedokļiem par tām iespējām, ko sniedz profesionāli deju treniņi. Mazliet arī pastāstīšu kā es nokļuvu deju virpulī.Viss sākās nejauši, kad mācījos vēl devītā klasē, toreiz biju ļoti kautrīgs, atceros, kad klasesbiedrenei bija dzimšanas diena viņa dalīja cienastu klases stundā un man bija kauns ēst visu priekšā – likās kā es nemāku ēst vai čapstinos, nedod dievs, ka kāds cepuma gabaliņš man izkristu no mutes vai rokām. Biju kompleksu pārpilns cilvēks. Tad kādu karstu vasaras dienu sarunājām ar draugu doties izpeldēties, kad tā mazāk cilvēku ir pie ūdeņiem, termometrs grozīja savu dibenu trešajā desmitā – karsts jūlijs. Draugam tajā dienā bija sarunāts deju treniņš, izdomājām, ka es klusām pasēdēšu treniņa telpās un pēc treniņa abi dosimies nopeldēties. Atceros to sajūtu, sēžu malā un apbrīnoju kā viņš mērķtiecīgi dejo un nemaz nepievērš uzmanību citiem, kas viņu vēro. Man tā likās augstākā dzīves māksla, kopš tās dienas pieteicos dejošanā un pamazām attīstīju savu ritma izjūtu, līdz varēju dejot tā kā visi – ritma ietvaros. Nodejoju Talsu deju grupā piecus gadus.

Atnākot uz Rīgu sāku studēt Sabiedriskās attiecības, jau jutos pilnīgi cits cilvēks, biju izaudzis savā skatuviskā mākslā un biju kļuvis drošs par sevi, pat mazliet nekaunīgs – pilnīgs pretstats devītajai klasei. Apzinājos sevi un savus spēkus. Gribēju turpināju dejot arī Rīgā, pieteicos deju grupa Showtime. No diviem treniņiem nedēļā treniņu skaits nemanot pieauga līdz pieciem treniņiem nedēļā – tā dejošana lēnām iezagās manā dzīvē līdz profesionāliem treniņiem. Likās interesanti veidot šovus, izrādes un mācīt citus. Sapratu, ka tieši šī lieta nostiprināja manu mugurkaulu, deva man iespēja uz pasauli paskatīties caur sviedriem un pūliņiem, jo tikai tā var ko sasniegt. Kad tika izcīnītas pirmās vietas Latvijas mērogā čempionātos tika pieteikta dalība pasaules līmeņa sacensībās showdace čempionātos - Maskavā, Loret de Mar (Spānijā), Itālijā un arī Lietuvā.

Trenēties katru darbadienas vakaru nozīmē rutīnu, rutīnu, kas lēnām pāraug profesionālismā. Mācēt sakopot savus spēkus, savākt savas domas un tuvoties rezultātam. Deja ir fizisks un morāls treniņš, tā nav skriešana vienā virzienā. Dejotājs šova laikā pie sevis skaita ritmu no viens līdz astoņi, lai kustības tiktu izpildītas sinhroni ar pārējiem dejotājiem. Dejas laikā tiek kontrolētas līnijas attiecībā pret perpendikuliem – grīdu. Tiek veidots un mainīts deju zīmējums attiecībā pret skatītājiem. Dejā, respektīvi, šovā ir jāiegaumē neskaitāmas kombinācijas, deju elementi – tā ir tehniskā puse, taču pats sarežģītākais, kas rodas tikai ar gadiem, ir apaudzēt šo tehnisko kustību ar emociju. Ielikt deju solī atbilstošu emociju, un vēl svarīgāk, lai ne tikai dejotājs to justu, bet lai šī emocija sasniegtu skatītāju pēdējās rindas. Lai šovs būtu iespaidīgs un emocionāli bagāts, tas ir svarīgi, lai gūtu labu panākumus čempionātos un izrādēs. Labs dejotājs ir aktieris, kurš visas emocijas pasniedz tikai neverbāli. To nevar salīdzināt ar piektdienas dejošanu klubā, nemaz nerunājot par fizisko sagatavotību, kuras latiņa katram dejotājam ir jāceļ, lai uzlabotu grupas kopējās fiziskās iespējas.

Profesionālu dejošanu Latvijā var sastapt pāris deju studijās, kuru deju stili ir ļoti atšķirīgi. Tomēr spiltāk profesionālisms ir izteiktāks baleta, modernās dejas un shovdeju stilos, kas ir krietni sarežģītāki salīdzinot ar pārējiem stiliem. Ir mazliet žēl, ka Latvijā deja vēl nav izaugusi līdz stabilai industrijai. Latvijas apstākļos ar profesionālu dejošanu ir ļoti grūti pelnīt, jo tiek kultivēta sabiedriskā doma, ka deja nav nekas sarežģīts, tātad maz atmaksājams darbs koncertos un pasākumos. Šo nepareizo priekšstatu rada dejotāji, kas piekrīt dejot klubā pa 10 Ls visas nakts garumā, līdz ar to nositot kopējo industrijas cenu. Meklēsim veidus kā uzlabot savu pasauli, sāksim dejot jau šodien.